Bija pasākums vai fotosesija, fotogrāfs sabildēja, un pēc kāda laika bildes būs gatavas. Bet kas notiek pa vidu? Un kāpēc tik ilgi jāgaida? Visi zina, ka notiek bilžu pēcapstrāde (no ang. post-processing), visi arī zina, ka parasti tas aizņem laiku. Bet nav īsti skaidrs cik ilgi, un vai tiešām pati pēcapstrāde var paņemt tik daudz laika, vai tomēr fotogrāfs vienkārši ir aizņemts ar kaut ko citu?

Viens no iemesliem, kāpēc daudzi fotogrāfi cenšas sīkāk skaidrot šo procesu (un arī es šeit), ir tas, ka šī ir mūsu darba vislielākā daļa, bet tajā pašā laikā arī vismazāk redzamākā.

Noskatoties un noklausoties dažādas online meistarklases no padsmit dažādiem pasaulē atzītiem fotogrāfu, sapratu - cik fotogrāfu, tik dažādu procesu. Bet šeit es pastāstīšu sīkāk par to, kāds ir mans darba process, nedaudz pakomentējot arī par citiem darba modeļiem.

1.posms: Fotosesija (un mūsu iedomātais piemērs)

Iedomāsimies, ka mums ir kāds mazs pasākums ar 10-20 cilvēkiem, fotogrāfēšanas laiks 2-3h. Pasākuma laikā cilvēki aktīvi iesaistās un darbojās (lasīt - kustās). Runājās, dejo, spēlē spēles utt. Pasākuma beigās cilvēki taisa kopbildes, visi kopā, un vēl grupiņās. Šādā situācijā es visbiežāk sabildēšu ~ 500-900 bildes. Tas ir bilžu skaits, kas tiek ierakstīts fotoaparatā atmiņas kartēs.

Kāpēc tik daudz?

• Jo cilvēki kustās. Dejo, staigā, runā, sāk smieties utt. Lai dabūtu vienu kvalitatīvu bildi, kur cilvēks skrien vai dejo, ir jāuztaisa vismaz 15, jo kājas/rokas/sejas izteiksmes ļoti strauji mainās.

• Jo grupu bildes. Modernajām fotokamerām jau ir iebūvēta loģika, kas seko vai cilvēkiem ir acis vaļā, bet tāpat - labāk sabildēt vairāk bildes. Īpaši, ja grupu bildē ir bērni un dzīvnieki. Labāk 15 gandrīz vienādas kopbildes, nekā secināt, ka no 3 kopbildēm neviena tomēr neder.

• Jo dažādas citas likstas. Ar kustīgiem priekšmetiem (un dažreiz pat ar nekustīgiem) arī tehnikas iespējamā kļūda ir jāņem vēra - kamera var ideāli nenofokusēties. Kāds var arī mani nedaudz pagrūst. Vai arī es tik augstu esmu izstiepusi rokas, ka neturu kameru ideāli stingri - atkal labāk bildēt visu ar rezervi.

2.posms: pirmā atlase

Šajā posmā es nokopēju visas 900 bildes, un veicu pirmo atlasi. Šeit jau sāk atšķirties dažādu fotogrāfu pieejas. Daži visas 900 bildes ielādē attēlu apstrādes rīkā, es atlasu tās jau mapē. Mūsu iedomātajā piemērā es no 900 ierakstītajām bildēm uz tālāko procesu atlasīšu aptuveni 1/3 daļu. Uz ko es skatos, atlasot bildes:

• cilvēku sejas izteiksmes un ķermeņa pozas;

• fotogrāfijas tehniskā kvalitāte;

• kompozīcija;

• vai fotogrāfija komunicē kaut ko jēgpilnu;

• vai cilvēki gribētu šādu bildi saņemt/redzēt;

• vai nav kādi dīvaini elementi, kurus nevar labot.

Izskatīt 900 bildes un izvēlēties starp līdzīgām, bet ne vienādām bildēm, nav nemaz tik viegli. Īpaši, ja fotogrāfs tiešām pievērš uzmanību niansēm cilvēku sejas izteiksmēs, pozās utt. Šis posms mūsu piemērā man aizņems 2-3h pētīšanas, ar noteikumu, ka esmu koncentrējusies.

3.posms un n-tais posms: pamata un krāsu korekcija

Attēlu apstrāde mani aizrāva, pirms man vēl bija fotoaparāts. Šis ir posms, kas man ļoti patīk (un reizēm var dzīt arī izmisumā :)).

Tātad ielādēju atlasītās bildes attēlu apstrādes rīkā (es izmantoju Adobe Lightroom). Ko es laboju pirmajā reizē:

• gaišumu/tumšumu, kontrastu, asumu u.c.;

• kadrējumu;

• objektīvu specifiskos “niķus“ (viens taisa lielāku izliekumu, otrs tumšākas malas);

• krāsas - lai gan pastāv viedoklis, ka fotogrāfi dažus gatavus filtrus liek uz visām bildēm, realitātē krāsu labošana tiek manuāli pielāgoti katrai situācijai. Un parasti to nevar izdarīt ar pirmo reizi.
  
  Uzliekam vienu filtru visām 300 bildēm, un darbs ir laimīgi pabeigts? Nē. Jo:

• vairākas lokācijas / apgaismojumi / mainās dienas laiks un laikapstākļi - iekštelpas, ārtelpas, saulains, nakts, apmācies, gaisma no loga, gaisma no lampām. Tas viss ir jādabū savstarpēji saderīgi. Uzliekot bēšīgu filtru iekštelpām - skaisti, viss tāds krēmīgs. Uzliec to pašu filtru ārtelpām - un hei, kāpēc debesis vairs nav zilas, un kokiem lapas ir dzeltenas vasaras vidū?

• mūsu redze un prāts ir pārāk adaptīvi. Ilgi skatoties uz fotogrāfiju, kur baltā balanss ir izteikti dzeltens, acis pierod un prāts automātiski pieregulējas. Šajā brīdī paskatoties uz ideāli baltu krāsu, tā mums izskatās zila! Atnākot pēc stundas atpakaļ, redzam, ka fotogrāfija tiešām ir pārāk dzeltena, un baltais ir balts. Lai gan iepriekš tā nelikās. Līdz ar to krāsu korekcija ir vairāk ciklisks process, kur fotogrāfs labo krāsas vairākos piegājienos.

• ne visiem viss piestāv. Taisi bildes gaišākas - kāds izskatās pārāk bāls, gribi uztaisīt bildes siltas un saulainas, kādam mati izskatās pārāk dzelteni. Tas viss ir uzmanīgs darbs, kur notiek ļoti daudz mazu, rūpīgu pielāgošanu.

  Šajā posmā strādājot ar bildēm, es turpinu izslēgt tās, kuras pēc otrās apskates, vairs neiztur kritiku. Ja vajadzīgs atgriežos pie sākotnējā materiāla un ielādēju vēl dažas. Pēc šī posma bilžu skaits samazinās vēl par trešdaļu, un palikušas jau ir aptuveni 200 bildes.

  Tāpat arī šo posmu nav ieteicams veikt tikai vienas dienas ietvaros, jo ik pa laikam vajadzīgs “svaigs“ skats pēc krāsu labošanas.

  Ilgums - atkarīgs no lokāciju skaita un cik strauji mainījās apstākļi, un kam bildes paredzētas. Šinī gadījumā tās varētu būt 4h+.

4.posms lokālās korekcijas / retuša

Daži šo posmu pasākumu bildēs dažreiz pat izlaiž. Piemēram - fotogrāfējot ielu/publiskus pasākumus. Nav ne laika, ne budžeta, ne jēgas retušēt ielu tirdziņa apmeklētājus. Turpretī nozīmīgu, komerciālu pasākumu, kura bildes, izmantos, lai reklamētu kompāniju? Visbiežāk, jā. Arī kāzas un citus pasākumus.

Korekciju daudzums atkarīgs no fotogrāfiju mērķa, budžeta un arī fotogrāfa darba stila. Korekcijas ietver:

• retuša cilvēkiem - āda, mati, apģērbs u.c.

• kompozīcijas un fona korekcijas - noņem traucējošos elementus;

• dažādi efekti, piemēram, kontrasts, lai izceltu galveno objektu/cilvēku;

• putekļu un pleķu noņemšana.

• u.c.

Izlemjot, ko koriģēt, es jautāju “cik ļoti tas novērš uzmanību no galvenā objekta?”. Ja ir cilvēka portrets, kuram fonā ir ideāli līdzens mežš, bet viens koks ir ļoti īss, veidojot izteiktu robu ainavā, es to izlabošu.

Visbiežāk, jo mazāku skaitu foto jūs saņemat, jo vairāk retušas. Liels sporta spēļu pasākums, kur fotogrāfs nodod klientam 500 bildes - minimāla retuša/korekcijas, turpretī fotogrāfs, kurš klientiem nodod 15 portreta bildes - stipri vairāk korekcijas/retušas. Protams, tas viss ir jāprecizē.

Tieši šis posms ir tas, kur fotogrāfu dažādās pieejas izceļas visvairāk:

• izcili portretu fotogrāfi var uztaisīt fotosesijā 70 bildes, parādīt klientam 20, no kurām klients izvēlas 3. Un tikai 3 tiek apstrādātas un retušētas. Vai arī klients izvēlas fotogrāfijas jau studijā - procesa laikā.

• ir fotogrāfi, kas klientam ļauj izvēlēties bildes pašiem no visa lielā bilžu materiāla.

• ir fotogrāfi, kas pamatapstrādi veic 300 bildēm, un no tām klients izvēlas 15 uz papildu korekcijām/retušu.

Laiks mūsu piemērā? Vieglas korekcijas - kad nedaudz uzlaboju fonus, noņemu pleķus utt. uz 200 bildēm 3-4h.

5.posms pārskats

Šeit bildes tiek pārskatītas kopumā - vai kaut kas neatkārtojas pārāk daudz, vai kaut kas netrūkst. Vai kāda bilde pārāk neizceļas, vai visas kopā veido harmonisku iespaidu. Pieņemu lēmumus par šaubīgajām bildēm - kuras tomēr izslēgt. Bildes tiek pārsauktas ar numerāciju un ielādētas klienta galerijā nodošanai.

Laiks 30min-1h.

Kopsavilkums

Tātad mūsu pasākums ar 10-20 cilvēkiem:

1. Fotogrāfēšanas laiks 2-3h / bilžu skaits atmiņas kartē līdz 900.

2. Fotogrāfiju atlase 2-3h / bilžu skaits uz apstrādi paliek 300.

3. Pamata un krāsu labošana 4h+ / bilžu skaits procesa laikā vēl samazinās 200.

4. Lokālās korekcijas 3-4h / bilžu skaits samazinās uz ~ 180 (ne visām bildēm var izlabot fonus).

5. Pārskats un bilžu nodošana 30min-1h / bilžu skaits, kas tiek nodots klientam ~ 150+.

Tātad uz 3 stundu fotogrāfēšanu, pēcapstrādē es pavadīju 10-12 stundas. Un no 500-900 bildēm nonācam pie 150.

Šajā scenārijā klients saņēma gatavas bildes, skaisti noformētas.

Ja klientu iekļauj procesā, fotogrāfa darba laiks samazinās. Taču klientam ir liels daudzums ar bildēm, no kurām pašiem grūti izvēlēties, + nedaudz zūd maģija (īpaši runājot par kāzām). Tāpat var būt grūti iztēloties, kā bildes varētu izskatīties pēc retušas.

Katram fotogrāfam ir savi standarti, pieeja un stils. Tāpat arī katrs fotodarbs ir savā ziņā unikāls. Bet kopējais secinājums paliek nemainīgs - bilžu pēcapstrāde ir ilgākais darbs fotografēšanā, un parasti aizņem vismaz 2 reizes vairāk nekā pati fotografēšana.